Jaunā biškopja Mārtiņa stāsts. Kā radās ideja par biškopību?
Sveiki, mīļie lasītāji! Mūsu jaunā biškopju blogā atradīsiet noderīgus padomus, interesantas stāstus un praktiskus risinājumus saistībā ar biškopību.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par medus iegūšanu, rūpēm par bitēm un šīs dabas brīnumainās radības lomu mūsu ekosistēmā, esiet laipni aicināti iepazīties ar mūsu bloga saturu.
Esam uzdevuši sev misiju dalīties ar saviem zināšanām un pieredzi bišu audzēšanā, lai veicinātu ilgtspējīgu biškopību Latvijā un plašākā pasaulē. Pievienojieties mums ceļā uz vairāk izglītotu
un apzinīgu biškopju kopienu!
Bites mani sāka interesēt, kad mācījos par pirtnieku. Pirts un medus ir vērtīga kombinācija. Kā arī šķita interesantas sarunas ar citiem topošajiem un esošajiem pirts meistariem par tā saucamajām bišu gultām. Pozitīvā bišu ietekme uz cilvēka ķermeni ir zinātniski pierādīta un ārsti to izmanto.
Kad iepazinos ar savu sievu Sigitu nezināju, ka viņas tēvs Kārlis ir biškopis. Principā, ka visa ģimene ir bišu un medus cilvēki. Ciemojoties laukos iedvesmojos gan no Kārļa bišu dravas, gan dravas mājas, gan bišu milzīgā gudrība. Palīdzēju un sāku iepazīt arodu. Man bija skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums, kad pats mācīšos kursos un iekārtošu savu dravu. Uzsākt jaunu hobiju bija aizraujoši. Zināju, ja izdosies būs izmērāms rezultāts – medus, putekšņi, bišu maize – kas nesīs gandarījumu. Protams, arī stiprinās veselību. Turklāt bišu stropā ir vesela pasaule. Tajā vienmēr notiek kaut interesants. Mainoties gadalaikiem, mainās aktualitātes, vajadzība. Hobijs nav grūts, taču atbildīgs.
Apziņa, ka negribas nodarīt pāri dzīvajām radībām, neļauj rīkoties virspusēji.
Tagad, kad tūlīt apritēs gads kopš ieguvu savu pirmo bišu saimi, esmu pamanījis, ka regulāri pieeju pie stropa, pat, ja nav nekas konkrēts darbu sarakstā, kas jāizdara. Vērošana man iedod brīvdienu sajūtu. Vēljoprojām ir daudz jautājumu. Mācos darot.