Mans pirmais medus. Jeb kā viena gada laikā tikt sadzeltam vairāk kā visā savā dzīvē līdz šim kopā? :D
Pirmajā sezonā bišu saimes vēl bija diezgan mazas. Tāpēc Latvijas stāvstropos bijām ielikuši tikai lielā izmēra rāmjus - saucamos peru rāmjus. Mazos rāmju medum vēl nelikām. Augustā, tieši pirms mūsu pirmās meitiņas Rasas piedzimšanas, nolēmām, ka jāiepriecina sevi ar savu pirmās sezonas medu šūnās. Noskatījām lielo rāmi, ko bites bija skaisti aizvākojušas. (Tas nozīmē, ka nektārs pārvēsts medū. Tā teikt nogatavināts. Bites ir "tikušas vaļā" no liekā nektāra mitruma un ir izveidojies medus. Tas atrodas šūnās un priekšā bites uztaisījušas vaska "vāciņus" jeb kā saka biškopji - aizvākojušas.) Raudzījāmies, lai rāmī nebūtu peru kanniņas - vaska šūnas, kurās tiek audzētas jaunās bites. Izcēlām rāmi jeb kāri no stropa un virtuvē uz paplātes ar lielo nazi uzmanīgi sagriezām gabaliņos un salikām trauciņos. Izdevās nepārgriezt rāmim metāla stieples, kurās vaska šūnas turās. Tas ir labi, jo citāti stiepli būtu jālabo. Stieplē pirms sezonas sākuma tiek stiprināta plakana mākslīgā vaska šūna un to bites apaudzē ar savām perfekti veidotajām šūnām. Tā teikt pārtaisa no plakanā 2D uz 3D jeb trīsdimensiju izmēru. (Mākslīga vaska šūna nemaz nav tik mākslīga - tā izgatavota no tā paša bišu vaska, tikai formu tai piešķīris cilvēks nevis bites pašas.)
Kā gāja mūsu paziņam un klientam Jānim Raunā ar viņa pirmo medu?
Pirms aptuveni 4 gadiem Sigita (biškopja meita un sieva) sarunā ar kādu no darba kolēģēm secināja, ka var kopīgiem spēkiem pārsteigt un iepriecināt kolēģes vīru Jāni. Viņa bērnības sapnis un nostalģija bija tikt pašam pie savām bitēm. Sigita sava tēta biškopja Kārļa dravā sarūpēja divus Latvijas stāvstropus - iztīrīja, pārkrāsoja. Kārlis parūpējās par bišu māti un atdaleni. Kolēģi, Jāņa sievu, nokonsultējām par to, kāds inventārs jāiegādājas priekš vīra (aizsargtērps, dūmeklis, slotiņa, kaltiņš). Kopīgiem spēkiem piepildījām bišu stropu arī ar rāmjiem, bišu spilvenu un sedziņu. Agrā Līgo rītā, Jānim neko nenojaušot, bišu stropus un bites ievedām viņu pagalmā. Bērnības sapnis, pateicoties mīlošai sievai un mūsu bišu mīļu ģimenes atbalstam, tika piepildīts! Tik forši! Prieks! Jānis ar aizrautību metās jaunajā hobijā. Gadi nav šķērslis!
Neliela atkāpe. Patiesībā tieši šis notikums ar Jāni no Raunas iedvesmoja Sigitu un Arti (un nu jau visu ģimeni) palīdzēt un atbalstīt jaunos hobija biškopjus. Brālis ar māsu startēja Latvijas Universitātes biznesa inkubatora programmā. Tika radīts hobija biškopja starta komplekts un info materiāls, ko var iegādāties kopā vai atsevišķi. Arī saturs speciālam tiešsaistes vebināram, kas vairākkārt bez maksas tika vadīts interesentiem, kas vēlas tikt pie sava medus un attiecīgi arī pie pirmā bišu stropa.
Atgriežoties pie Raunas Jāņa un viņa pirmās sezonas. Lai cik muļķīgi tas neliktos, Sigita aizmirsa pievienot stropam medus telpu ar medus rāmjiem. Jāņa pirmās bišu saimes medu nesa lielajos stāvstropa rāmjos un patērēja savām vajadzībām. Jānis tikai gaidīja un gaidīja un nav varējis vien sagaidīt, kad varēs noņemt savu pirmo medu. Bites to pašas ēda, izmantoja jauno bišu barošanai. Kā Jānis salīdzināja - atvēra pašas sev restorānu. Tuvojoties sezonas beigām lasot un pētot informāciju, viņš saprata, ka nepieciešama medus telpa ar kārēm jeb rāmjiem. Jānis to sagādāja un tā arī pirmajā sezonā tika pie medus. Taču bija vēl kāds iesācēja amizants moments. Noņemtajos rāmjos medus sāka sacietēt un līdz ar to medus sviedē vairs neizdevās pie tā tikt. Kā risinājumu abi ar sievu izdomāja, rāmjus ienest pirtiņā, tā medus atkal kļuva mīkstāks un to varēja "izsviest". Nē, ne jau kaut kur ārā izsviest. Medus sviede ir aparāts, kurā ievieto atvākotus medus rāmjus, un ātri griežot medus "tek" ārā. Griešana ar roku vai elektrības palīdzību notiek tik ātri, ka medus pilnīgi izlido ārā un atsitās pret medus sviedes malām. Tāpēc to sauc par medus sviešanu.